Projekta izcelsme
Eiropas Savienības Jūras Stratēģijas direktīva (2008/56/EC) ir uzstādījusi mērķi, ka līdz 2020. gadam jūras videi jāsasniedz labs vides stāvoklis, un iesaka dalībvalstīm sadarboties savā starpā, lai nodrošinātu koordinētu jūras stratēģijas izveidi vienā jūras reģionā. Dalībvalstis šobrīd strādā pie jūras reģiona sākumnovērtējuma sagatavošanas un laba vides stāvokļa raksturīgo pazīmju noteikšanas, balstoties uz Jūras Stratēģijas Direktīvas izvirzītajiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem.
Saskaņotība viena kopīga reģiona dalībvalstu sākumnovērtējumos ir ļoti būtiska, lai izprastu un ieplānotu tālākās aktivitātes. It īpaši svarīgi ir dalīties ar informāciju par slodzēm un to dinamiku, kā arī cilvēku aktivitātēm attiecīgā Baltijas jūras reģionā. Uz projekta uzsākšanas brīdi par Jūras Stratēģijas direktīvas izvirzītajiem 11 raksturlielumiem1, saistībā ar laba vides stāvokļa novērtēšanu, bija zināms salīdzinoši maz. Kopīga pārrobežu sadarbība ir ļoti būtiska, veidojot un piemērojot jaunus laba vides stāvokļa raksturlielumu indikatorus, kā arī izvērtējot un aizpildot nepilnības pieejamajos datos un kapacitātes celšanā.
Jo īpaši svarīga kopīga sadarbība starp dalībvalstīm ir veidojot kritērijus un indikatorus raksturlielumiem ar mazu datu pieejamību vai pāklājumu. Vienotas novērtēšanas metodikas trūkums ir īpaši izteikts aplūkojot četrus raksturlielumus: svešzemju invazīvās sugas, barības ķēdes, jūras atkritumus un zemūdens troksni.
Kā arī, lai izveidotu rentablu atklāto ūdeņu monitoringa programmu, jāattīsta un jāpārbauda jaunas metodes un tehnoloģijas. Apakš-reģionāla pārrobežu monitoringa un vides novērtēšanas shēma, atbilstoši Jūras Stratēģijas pieprasījumam – ar kopīgu atbildību un infrastruktūru, būtu labvēlīga visām dalībvalstīm un jūras videi kopumā.
Lai izveidotu laba vides stāvokļa noteikšanai un sasniegšanai nepieciešamo mērījumu programmu, nepieciešams veikt jūras izmantošanas un jūras vides degradācijas izmaksu socio-ekonomisko analīzi. Lai izveidotu rentablu mērījumu shēmu un politiskos instrumentus, nepieciešams veikt vienotu analīzi, kas ietver dabas un vēsturiskās atšķirības visās dalībvalstīs.
- Bioloģiskā daudzveidība tiek saglabāta.
- Cilvēku veikta svešzemju sugu introdukcija ir tādos apjomos, kas ekosistēmas neietekmē nelabvēlīgi.
- Visas komerciāli izmantotās zivju un gliemeņu populācijas ir bioloģiski drošā apjomā.
- Visi zināmie jūras dzīvo organismu barības ķēžu elementi pastāv normālā daudzumā un daudzveidībā.
- Cilvēku radīta eitrofikācija, īpaši tās nelabvēlīgās sekas, ir samazinātas līdz minimumam.
- Jūras dibena integritāte ir līmenī, kas nodrošina, ka ekosistēmu struktūras un funkcijas ir nosargātas un jo īpaši bentiskās ekosistēmas nav nelabvēlīgi iespaidotas.
- Pastāvīgas hidrogrāfisko apstākļu pārmaiņas nelabvēlīgi neietekmē jūras ekosistēmas.
- Piesārņotāju koncentrācija ir tādā līmenī, kas neizraisa piesārņojuma efektus.
- Kaitīgās vielas zivīs un citās jūras veltēs, ko izmanto pārtikā, nepārsniedz līmeņus, kas noteikti Kopienas tiesību aktos vai citos saistošos noteikumos.
- Jūras piesārņojuma ar atkritumiem īpašības un daudzums nekaitē piekrastes un jūras videi.
- Enerģijas, tostarp zemūdens trokšņu, ievadīšana ir tādā līmenī, kas nelabvēlīgi neietekmē jūras vidi.
